Rīgas Valsts tehnikumā līdz 1945. gadam mācījās galvenokārt „stiprā dzimuma” pārstāvji – zēni un tikai dažas meitenes Ķīmijas nodaļā. Pēc Otrā pasaules kara PSRS plānveida ekonomikai bija vajadzīgi ekonomisti un grāmatveži. Tādēļ 1945. gadā izveidoja jaunu tehnikumam neraksturīgu nodaļu – Plānošanas ekonomikas nodaļu, kurā apguva jaunu specialitāti – grāmatvedis rūpniecības uzņēmumu grāmatvedībā. Nodaļa pastāvēja līdz 1956. gadam.

1967. gadā Skaitļošanas nodaļā izveidoja jaunu specialitāti – uzskaites darbu mehanizācija, absolventi ieguva uzskaites un skaitļošanas darba mehanizācijas tehniķa kvalifikāciju. Laikā no 1967. līdz 1993. gadam šādu kvalifikāciju ieguva 181 absolvents. Sākot ar 1993. gadu, RVT neklātienes nodaļā īstenoja jaunu programmu „Uzņēmējdarbības grāmatvedība”, jo pēc neatkarības atgūšanas Latvijas ekonomikā noteicošās ir naudas-preču attiecības, attīstījās privātā uzņēmējdarbība un radās pieprasījums pēc grāmatveža specialitātes.

1996./ 1997. mācību gadā darbu sāka dienas nodaļa – Ekonomikas nodaļa, kurā īstenoja programmu „Uzņēmējdarbības grāmatvedība”. 1998. gadā nodaļu absolvēja 47 audzēkņi. Turpmākajos gados nodaļa strauji attīstījās, tajā mācījās vairāk nekā 500 audzēkņu.

Ekonomikas dienas nodaļas vadītāja, vienlaikus mācot ekonomiku, no 1996. gada bija Olga Špoģe. Darba gaitas tehnikumā O. Špoģe sāka 1994. gadā neklātienes nodaļā. Skolotājai ir 40 gadu darba stāžs, labas organizatores spējas, atbildība par viņai uzticēto pienākumu izpildi, prasme strādāt kolektīvā, būt sirsnīgai kā pret audzēkņiem, tā arī pret kolēģiem, saglabāt optimismu un savstarpēju cieņu dažādās ikdienas darba kritiskajās situācijās. Uz jautājumu, kas sniedz darbā gandarījumu, O. Špoģe atbild: „Audzēkņi iegūst izglītību un specialitāti, veidojas kā personības, turpina mācīties augstākajās mācību iestādēs, protams, atceras arī savu tehnikumu, nodaļu un arī vadītāju. Arī pašai jāiet līdzi laikam, jāpaplašina zināšanas ekonomikā un arī pedagoģijā.”

Sākot ar 90. gadu vidu, savu vietu tehnikumā iekaro meitenes, kopā ar biroja meitenēm ienesot romantiku un skaistumu sadzīvē, bagātinot sabiedrisko dzīvi ar savu radošo aktivitāti un optimismu, attīstās mākslinieciskā pašdarbība, notiek tehnikuma skaistumkonkursi.
Lai nodrošinātu tautsaimniecību ar speciālistiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nodaļa ieviesa programmu „Komerczinības”, piešķirot kvalifikāciju „komercpakalpojumu darbinieks” un „transporta pārvadājumu komercdarbinieks”.
Ekonomikas nodaļa strauji attīstījās, un 2004. gadā tajā mācījās jau 538 audzēkņi, to skaitā 382 meitenes. 2009. gadā nodaļu absolvēja 141 skolēns.
2012. gadā septembrī Ekonomikas nodaļai pievieno Sekretariāta un biroja darba nodaļu, izveidojot Ekonomikas un biroja darba nodaļu, kuru vada Inese Tiona, kas pirms tam bija Kokapstrādes nodaļas izglītības metodiķe un tehnikumā māca vēsturi. Viņas vadībā ieviesti vairāki jauninājumi, izstrādāta izglītības programma „Klientu apkalpošanas speciālists”, aktualizēti metodiskie materiāli un izglītības programmas. I. Tiona ierosināja un organizēja tehnikuma konkursu par labāko biznesa plānu, kuru nolemts paplašināt un organizēt visās grupās. Nodaļas audzēkņi savā aktivitātē neatpaliek no skolotājiem, iesaistoties dažādos ārpusstundu pasākumos, piemēram, „Ēnu dienas”, izstādē „Skola”, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības rīkotajā konkursā „PROFS 2013”, darba tiesībās un darba aizsardzībā, karjeras un sporta pasākumos.

2013./2014. mācību gadā nodaļā mācības uzsāka 382 audzēkņi. Ekonomikas un biroja nodaļā īsteno trīs izglītības programmas:

• „Grāmatvedība”, kuras apguves rezultātā iegūst profesionālo kvalifikāciju „grāmatvedis”;
• „Komerczinības”, kuras apguves rezultātā iegūst profesionālās kvalifikācijas – „komercpakalpojumu darbinieks” un „transporta pārvadājumu komercdarbinieks”;
• „Administratīvie un sekretāra pakalpojumi”, kuras apguves rezultātā iegūst profesionālās kvalifikācijas – „sekretārs” un „klientu apkalpošanas speciālists”.

Nodaļai raksturīgi, ka vairāki skolotāji vispirms ieguvuši zināšanas, mācoties tehnikumā, tā labāk izprotot specialitāti, tehnikuma tradīcijas un iespējas, bet turpmākos gados absolvējuši augstskolas. Nodaļas „Zelta fondu” veido pieredzējušie skolotāji.

1992. gadā no tehnikuma pēc 21 nostrādāta gada aizgāja Ilze Biķe, turpmāk sniedzot metodiska rakstura pakalpojumus Profesionālās izglītības centrā. Viņa uzrakstīja grāmatu „Grāmatvedības praktikums”, ko izdeva apgāds „Jumava”. Tomēr 1995. gadā I. Biķe atgriezās tehnikumā, atsāka skolotājas darbu Ekonomikas nodaļā jau kā grāmatvedības speciāliste, izmantoja savu grāmatu darbā ar audzēkņiem, savas bagātās zināšanas nododot topošajiem grāmatvežiem. Vērtējot audzēkņu attieksmi, skolotāja kritiski secina: „Tie audzēkņi, kuri tehnikumā atnākuši ar deviņu klašu izglītību, vairākumā ir ieinteresēti priekšmetu apguvē, un dažreiz viņus grūti apstādināt uzdevumu risināšanā, pat kad stunda jau beigusies. Vidusskolu beigušo grupās ir jūtami lieli robi zināšanās, it sevišķi matemātikā.”

Ludmila Zaiceva savas darba gaitas uzsāka 1972. gadā Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē, bija zinātniskā līdzstrādniece Statistikas pārvaldes ZP institūtā, vienu gadu arī inženiere rūpnīcā „VEF”. 1975. gadā atnāca uz tehnikumu, lai vakaros mācītu matemātiku sagatavošanas kursos. Ar lielu sirsnību atceras kursu vadītāju Ernu Muraško un mācību daļas vadītāju Jāni Lapiņu, kurš 1976. gadā piedāvāja strādāt tehnikuma Skaitļošanas nodaļā. L. Zaiceva atceras, ka domājusi atnākt uz neilgu laiku, bet palikusi. Uzskata, ka dzīvē nekad nevajag teikt nekad, jo nav varējusi pat iedomāties, ka strādāšot par skolotāju. L. Zaiceva visus šos gadus tehnikumā mācīja ar ekonomiku saistītus mācību priekšmetus, bet no 1994. gada Ekonomikas nodaļā mācīja grāmatvedības pamatus. Daudzām grupām bijusi audzinātāja. Audzēkņi uzticējās skolotājai, cienīja sniegtās zināšanas, prasījuši, lai teorētiskās zināšanas būtu saistītas ar praktisko dzīvi. Vislielākais gandarījums bijis pēc kvalifikācijas eksāmena, kad ir abpusējs prieks un audzēkņu pateicība – rozes, kas ir skolotājas mīļākās puķes.

Ināra Radčenko tehnikumā nonāca nejauši – atnāca parunāties ar bijušo tehnikuma kursabiedreni un kolēģi Zinātņu akadēmijā Intu Bombizu, kura piedāvāja darbu Ekonomikas nodaļā. I. Radčenko no 1965. līdz 1969. gadam mācījās tehnikuma Ķīmijas nodaļā. Tagad viņa ar smaidu piebilst: „Biju RVT audzēkne un absolvente, tagad tehnikumā esmu skolotāja un audzinātāja.” Mīļas atmiņas saglabājušās par audzinātāju Ilgvaru Grosvaldu un grupas biedriem: „Mēs bijām kārtīgi, apzinīgi, klusi un cītīgi.” I. Radčenko 1981. gadā absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Inženierekonomikas fakultāti. Ar pedagoģisko darbu iepazinās, strādājot institūtā par vecāko pasniedzēju. 1999. gada 1. septembrī sākās skolotājas darbs Ekonomikas nodaļā, bija arī audzināmā grupa. Darbā varēja salīdzināt jauniešus ar saviem mācību gadiem tehnikumā. Uz jautājumu, kas sniedz gandarījumu, skolotāja atbildēja: „Ir iespēja kontaktēties ar jauniem cilvēkiem, kuri ir dzīvespriecīgāki, aktīvāki un arī vieglprātīgāki par mani. Tas ļauj aizmirst dažādas problēmas pašas dzīvē un arī disciplinē, jo viss ir jāizdara laicīgi un regulāri.”

Pēc studijām LVU Finanšu un tirdzniecības fakultātē par pirmo Maijas Lablaikas darbavietu kļuva Centrālā statistikas pārvalde, kurā viņa strādāja par vecāko ekonomisti. 1980. gada februārī M. Lablaika sāka skolotājas darba gaitas tehnikumā. Laikā no 1991. līdz 1994. gadam viņa bija Mēbeļu nodaļas vadītāja, savukārt no 1994. līdz 2001. gadam strādāja Profesionālās izglītības centrā. Prombūtne nebija ilga, un 2001. gada aprīlī M. Lablaika atgriezās darbā tehnikumā jau kā direktora vietniece metodiskajā darbā (no 2011. gada struktūrvienības vadītāja) un mācīja Ekonomikas nodaļas audzēkņiem statistiku, kā arī bija audzinātāja vairākām grupām.

Skolotāja Andra Zenčaka ir mācījusies tehnikuma neklātienes nodaļā un ieguvusi ekonomista tehniķa kvalifikāciju, pēc tam turpinājusi izglītību Rīgas Tehniskās universitātes Humanitārajā institūtā, saņemot profesionālās izglītības skolotāja un pedagoga kvalifikāciju. Kopš 1994. gada novembra strādā par skolotāju un māca ekonomikas priekšmetus. A. Zenčaka aktīvi iesaistījusies dažādu projektu realizācijā, kā arī izstrādājusi metodiskos darbus izglītības programmā „Grāmatvedība” – skolotāja rokasgrāmatu, praktisko darbu un uzdevumu krājumus šādos mācību priekšmetos: ekonomika, finanses un kredīti, komercdarbības pamati, uzņēmuma darba organizācija.

1997. gadā tehnikuma Automobiļu nodaļu beidza Reinis Pozņaks. Pēc dēla izlaiduma vasarā Agnese Pozņaka tikās ar direktoru un pieņēma piedāvājumu strādāt tehnikumā par skolotāju. Vai tā bija nejaušība vai likumsakarība? Pēc daudziem gadiem A. Pozņaka īstenoja savu bērnības sapni – strādāt par skolotāju. Tam bija arī netieša ģimenes ietekme. Tēvs bija zinātnieks – ilggadējs pasniedzējs Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Mācoties Jelgavas 1. vidusskolā, bijusi interese par matemātiku. 1975. gadā beigusi Latvijas Universitātes Ekonomiskās kibernētikas nodaļu, strādāja LLA Kibernētikas katedrā, LU Ekonomikas nodaļā, Lauksaimniecības neklātienes tehnikumā. Darbojusies arī biznesā un tirdzniecībā, taču sirds ilgojās pēc darba ar jauniešiem. Sākot ar 1997. gadu, A. Pozņaka Ekonomikas nodaļā mācīja šādus priekšmetus: grāmatvedības uzskaite, saimnieciskās darbības uzskaite, kontrole un analīze. Pašlaik skolotāja māca auditu un iekšējo kontroli, finanšu analīzi, kā arī datorgrāmatvedību. Šo mācību priekšmetu teorija ir cieši saistīta ar praksi un reālu darbu grāmatvedībā, kas palīdz absolventiem patstāvīgajās darba gaitās, dod paļāvību un ticību saviem spēkiem, vairo pieredzi un pašpārliecinātību.

1995. gadā pēc darba Rīgas Poligrāfijas skolā un Turības mācību centrā tehnikumā sāka strādāt Valentīna Zaharova. 1989. gadā absolvējusi Maskavas Darba ekonomikas un sociālo attiecību institūtu, iegūstot ekonomista kvalifikāciju, savukārt 1996. gadā Latvijas Universitātē ieguva ekonomikas zinātņu maģistra grādu. Līdz 2009. gada jūnijam V. Zaharova bija tehnikuma direktora vietniece audzināšanas darbā. Lielu popularitāti tehnikumā ieguva viņas organizētie ārpusstundu pasākumi – konkursi, skates, pulciņi. V. Zaharova lielu uzmanību pievērsa audzēkņu pašpārvaldes darba organizācijai, jo tas sekmēja audzēkņu kā nākamo vadītāju iemaņu attīstību, kā arī saskarsmes veidošanos ar vienaudžiem un skolotājiem. V. Zaharova mācīja uzņēmējdarbības pamatus un tirgzinību, bija Ekonomikas nodaļas vairāku grupu audzinātāja.

2000. gadā tehnikumā sāka strādāt skolotāja Edīte Vizule, kura māca lietvedību grāmatvedības un komerczinību izglītības programmu audzēkņiem. 1972. gadā E. Vizule absolvēja RPI, iegūstot radioinženiera kvalifikāciju, bet 1997. gadā – maģistra grādu inženierpedagoģijā. Savas zināšanas un prasmes skolotāja papildināja Juridiskajā koledžā, kurā ieguva jurista palīga kvalifikāciju. Pedagoģiskā darba gaitas E. Vizule sāka Latvijas Pasta skolā (1993–2000), kurā bija direktora vietniece mācību un ražošanas darbā. No 2000. gada jūlija līdz 2002. gada septembrim E. Vizule strādāja par Iestāžu darba organizācijas nodaļas vadītāju. Daudzu gadu garumā bijusi grupas audzinātāja Ekonomikas nodaļā.

Jau vairāk nekā 10 gadus tehnikumā strādā skolotāja Renāte Neilande. 1970. gadā absolvējusi tagadējo Rīgas Valsts 1. ģimnāziju un 1975. gadā – Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. Pēc studijām universitātē strādājusi Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūtā par inženieri, taču dzīves līkloči viņu aizveda pie skolotājas darba. 2002. gada augustā R. Neilande sāka strādāt tehnikuma Ekonomikas nodaļā par metodiķi un matemātikas skolotāju, pildīja grupu audzinātājas pienākumus, kopā ar audzēkņiem iesaistījās projektu realizācijā.

2010. gadā R. Neilandei piešķirts Gada skolotāja tituls. Turpinot pedagoģisko darbu Ekonomikas nodaļā, paplašinājās mācāmo priekšmetu skaits, matemātikai pievienojās darījumu matemātika un statistika. Pārmaiņas turpinājās, un 2011./2012. mācību gadā R. Neilande kļuva par Ekonomikas nodaļas vadītāju, bet, sākot ar 2012. gada septembri, radoši un sekmīgi vada tehnikuma Metodisko nodaļu. R. Neilandes vadībā izstrādāti un ieviesti jauninājumi mācību metodiskajā darbā, audzēkņu sekmju vērtēšanā, kā arī skolotāju darba pašvērtējumā. R. Neilande koordinē tehnikumā apgūstamo specialitāšu izglītības programmu izstrādi un to saskaņošanu ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Mācību daļas vadītāja un skolotāja Dace Skutāne tehnikumā strādā kopš 1996. gada. 2004. gadā viņa pabeidza mācības tehnikuma neklātienes nodaļā izglītības programmā „Saimnieciskās darbības uzskaite, kontrole un analīze”, iegūstot grāmatveža kvalifikāciju. 2006. gadā D. Skutāne beidza pedagoģiskās pamatizglītības programmu un, turpinot tālākizglītošanos, 2008. gadā apguva pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu, iegūstot biroja administratora kvalifikāciju. Savas zināšanas un pieredzi skolotāja izmanto topošo sekretāru izglītošanā, mācot profesionālos mācību priekšmetus. Bijusi audzinātāja vairākām Ekonomikas un biroja nodaļas grupām.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas ar iegūto filoloģijas bakalaura grādu un krievu valodas un literatūras skolotājas kvalifikāciju 1998. gadā tehnikumā par noliktavas pārzini sāka strādāt Nataļja Paramonova (Aleksandrova). 2000. gadā viņa pabeidza tehnikuma neklātienes nodaļu, saņemot grāmatveža diplomu. No 2002. gada janvāra N. Paramonova sāka strādāt tehnikumā par grāmatvedības skolotāju, paralēli mācoties Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē, kuru absolvēja 2005. gadā, iegūstot ekonomikas maģistra grādu. Kopš 2005. gada strādā tehnikuma grāmatvedībā un kā skolotāja izglīto topošos grāmatvežus datorprasmēs grāmatvedībā un finanšu grāmatvedībā.

Nodaļā ienākusi arī jaunā paaudze. Skolotāja Lelde Šēra 2003. gadā absolvēja tehnikuma Ekonomikas nodaļu un ieguva transporta pārvadājumu komercdarbinieka kvalifikāciju, bet 2004. gada vasarā sāka strādāt RVT Ekonomikas nodaļā par lietvedi, rudenī – arī par skolotāju, apvienojot darbu ar mācībām Juridiskajā koledžā, kur ieguva personāla speciālista kvalifikāciju, kā arī Latvijas Universitātē apguva pedagoģiskās darbības pamatus. 2013. gadā L. Šēra pabeidza Sociālo tehnoloģiju augstskolu, iegūstot ekonomista kvalifikāciju. Skolotāja Ekonomikas nodaļas audzēkņiem māca ar komercpakalpojumiem saistītos priekšmetus, savā darbā izmantojot RVT iegūtās zināšanas, darbu veicot nopietni un atbildīgi.

2004. gadā tehnikumā par ekonomikas un tiesību pamatu skolotāju sāka strādāt Brigita Bržeska, kas savu pedagoģiskā darba pieredzi sāka veidot Rīgas Tirdzniecības tehnikumā, kurā strādāja jau kopš 1999. gada. Pirms darba gaitu uzsākšanas Rīgas Tirdzniecības tehnikumā B. Bržeska 1993. gadā ieguvu jurista palīga kvalifikāciju, bet 1999. gadā pabeidza studijas Rīgas Aviācijas institūta Ekonomikas fakultātē, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā. 2002. gadā Latvijas Universitātē skolotāja ieguva maģistra grādu pedagoģijā. Ekonomikas un biroja darba nodaļā B. Bržeska māca darba un saistību tiesības, ar ekonomiku saistītos mācību priekšmetus un ir bijusi audzinātāja vairākām grupām.

Savas darba gaitas skolotāja Lāsma Zaščerinska tehnikumā uzsāka 2004. gadā, strādājot par uzskaitvedi. 2005. gadā absolvēja tehnikuma Sekretariāta un biroja darba nodaļu, iegūstot biroja darba organizatora un sekretāra kvalifikāciju. Jau 2007. gada septembrī L. Zaščerinska sāka strādāt par skolotāju. 2009. gadā Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds ar psihologa asistenta kvalifikāciju, bet 2011. gadā turpat iegūts maģistra grāds ar psihologa kvalifikāciju. Skolotāja māca profesionālos mācību priekšmetus topošajiem sekretāriem un klientu apkalpošanas speciālistiem, kā arī vada Sekretariāta un biroja darba organizācijas profesionālo mācību priekšmetu skolotāju metodisko komisiju.

2007. gada jūlijā tehnikumā sāka strādāt Lāsma Pudule, kura, pildot mācību daļas uzskaitvedes pienākumus, veidoja stundu sarakstu un strādāja par skolotāju, mācot ekonomiku un grāmatvedību. 2012. gadā L. Pudule Baltijas Starptautiskajā akadēmijā ieguva bakalaura grādu vadībzinībās, bet 2014. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē – maģistra grādu vadībzinībās. Šo gadu laikā skolotāja bijusi audzinātāja divām grupām.

Skolotāja Laila Umbraško 2007. gadā absolvēja RVT Ekonomikas nodaļu un ieguva transporta pārvadājumu komercdarbinieka kvalifikāciju. Jau 2007. gada rudenī sāka strādāt RVT par skolotāju, apvienojot darbu ar mācībām RTU, kur ieguva arodpedagoga kvalifikāciju, un turpināja savu izglītību LLU, kur ieguva profesionālās izglītības skolotāja kvalifikāciju. 2013. gada jūnijā L. Umbraško saņēma LR Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu profesionālās izglītības sistēmas attīstībā. 2014. gadā janvārī skolotāja pabeidza Ekonomikas un kultūras augstskolu, iegūstot bakalaura grādu ar grāmatveža kvalifikāciju. L. Umbraško Ekonomikas un biroja darba nodaļas audzēkņiem māca ar transporta pakalpojumiem un ekonomiku saistītos priekšmetus, savā darbā ieguldot jaunības degsmi, azartu un atbildību.

Skolotāja Ieva Serjakova (Rebiņa) 2000. gadā absolvēja tehnikuma Ekonomikas nodaļu, iegūstot grāmatveža kvalifikāciju. Pēc tehnikuma beigšanas I. Serjakova sāka strādāt grāmatveža specialitātē un paralēli darbam turpināja mācības Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, apgūstot grāmatvedību, analīzi un auditu un 2005. gadā iegūstot profesionālo bakalaura grādu. Turpinot izglītošanos, 2007. gadā iegūts profesionālais maģistra grāds ekonomikā. 2013. gadā I. Serjakova atgriezās tehnikumā jau skolotājas statusā, mācot Ekonomikas un biroja darba nodaļas audzēkņiem grāmatvedības mācību priekšmetus un ekonomiku.

Nodaļas skolotāji savu profesionālo kompetenci liek lietā – Laila Umbraško, Nataļja Paramonova un Ieva Ruperte piedalās Valsts izglītības satura centra organizētajās darba grupās, kā arī centralizētā profesionālās kvalifikācijas eksāmena teorētiskās un praktiskās daļas satura izstrādē izglītības programmām „Transporta pārvadājumu komercdarbinieks”, „Grāmatvedis”, „Komercpakalpojumu darbinieks” un „Klientu apkalpošanas speciālists”. Nodaļas skolot