Kokapstrādes nodaļas pirmsākumi saistīti ar Ķīmijas nodaļu. 1952. gadā Ķīmijas nodaļa sāka gatavot mēbeļu ražošanas speciālistus, uzsverot, ka šai specialitātei ir liela nākotne. RVT plānoja, ka katru gadu tehnikumu beigs 50 mēbeļu ražošanas tehniķi tehnologi.

Specialitāti 1957./1958. mācību gadā pabeidza tie 58 audzēkņi, kurus pievienoja no vietējā rūpniecības tehnikuma. Sākot ar 1958. gadu, nodaļa uzņēma audzēkņus ar vidusskolas izglītību, mācību ilgums bija 2,5 gadi. Paralēli uzņēma grupas ar latviešu un krievu mācību valodu dienas, vakara un neklātienes nodaļās. No 1978. gada tehnikumā darbojās Mēbeļu ražošanas nodaļa.

Īpaši atzīmējami nodaļas profesionālo mācību priekšmetu skolotāji, kas ir ne tikai teicami speciālisti kokapstrādē, bet arī autoritāte jaunākiem kolēģiem un audzēkņiem. Viens no tādiem skolotājiem bija Indulis Zeltiņš. Pēc darba rūpniecības uzņēmumos un pasniedzēja gaitām Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežtehnikas fakultātē I. Zeltiņš 1955. gadā uzsāka darbu tehnikumā. Viņš savulaik bija absolvējis tehikuma Ķīmijas nodaļu (1936), studējis LU Ķīmijas fakultātē (1937–1941). Tehnikumā I. Zeltiņš kļuva par Mēbeļu nodaļas galveno mēbeļu ražošanas speciālistu, ar savām zināšanām un inteliģenci – arī par autoritāti audzēkņiem. Publicējis vairākas grāmatas: „Koka būvdetaļu ražošana”, „Mēbeļu ražošana”, „Mēbeļu konstrukcijas un veidi”, „Mēbeļu tapsēšana un apdare”, „Mūsdienu dzīvokļu iekārtošana” u.c. Pensionējies 1978. gadā, I. Zeltiņš turpināja strādāt tehnikuma kokapstrādes darbnīcā. Kopā ar meistaru Jevgeņiju Vanagu – galdnieka darbnīcas vadītāju un ražošanas apmācības meistaru (1967–1991) – un audzēkņiem prakses laikā iekārtojis latviešu valodas, kā arī vairākus citus kabinetus. I. Zeltiņš ar savu atklātību un latvisko stāju bija „neērts” toreizējai tehnikuma administrācijai, tādēļ 1989. gadā pēc vairākiem pazemojumiem ar sarūgtinājumu aizgāja no tehnikuma, kur bija pavadīti 36 darba gadi. Tehnikuma muzejā ir novietoti I. Zeltiņa vadībā izgatavotais ozolkoka galds un četri krēsli. Absolventi, sapulcējušies pie šī galda, kavējas gaišās atmiņās par tehnikumā pavadītiem gadiem un saka: „Paldies, Jums, skolotāj Zeltiņ!”

Kopā ar I. Zeltiņu nodaļā strādāja Boriss Dementjevs (1956–1975), kurš bija specialitātes profesionālo mācību priekšmetu skolotājs, kabineta vadītājs, kā arī ražošanas prakses vadītājs. Vairākus gadus viņš bija arī tehnikuma arodkomitejas priekšsēdētājs.

Nodaļas grupu audzinātāji bija gan kokapstrādes speciālisti I. Zeltiņš un B. Dementjevs, gan vispārizglītojošo priekšmetu skolotāji – vēstures skolotāja Zeltīte Štrause, krievu valodas un literatūras skolotāja Emīlija Grīgane, vācu valodas skolotāja Iveta Dalbiņa. Kokapstrādes nodaļu par savējo bija izvēlējusies latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilga Vandere – ilggadēja tehnikuma darbiniece (1961–1990). Lai gan I. Vandere mācīja latviešu valodu un literatūru arī citās nodaļās, grupu audzinātāja viņa bija galvenokārt Mēbeļu ražošanas nodaļā. Ar savu augsto profesionālismu, sirsnību un labestīgumu ieguva nedalītu audzēkņu un kolēģu cieņu. Ilgus gadus kopā ar Ernu Muraško un Irēnu Grīnvaldi vasarā strādāja uzņemšanas komisijā, komplektējot grupas jaunajam mācību gadam. 1977. gadā I. Vandere sāka veidot tehnikuma muzeju.
Arī pirmās Mēbeļu nodaļas vadītājas bija vispārizglītojošo priekšmetu skolotājas – matemātikas skolotāja Livija Kivkucane (1975–1979), matemātikas skolotāja Ļubova Luzgina (1979–1983), krievu valodas un literatūras skolotāja Aleksandra Makarova (1986–1991).
Ieguvušas pieredzi ražošanā, 80. gados jauno speciālistu sagatavošanu nodaļā pārņēma vairākas LLA Mežtehnikas fakultātes absolventes.
Ina Migla bija beigusi LLA Mežtehnikas fakultātes Kokapstrādes nodaļu (1957), iegūstot kvalifikāciju „kokapstrādes inženieris – tehnologs koksnes mehāniskajā apstrādē”. Strādājusi par maiņas meistaru un inženieri konstruktoru Rīgas 6. mēbeļu kombinātā un speciālajā mākslinieciskās konstruēšanas birojā. Kopš 1980. gada māca kokapstrādes speciālos priekšmetus. I. Migla uzsver: „Šis darbs man joprojām patīk. Izjūtu prieku ne tikai jauniešiem iemācīt, bet nemitīgi mācīties arī pašai un sekot līdzi visam jaunajam.” I. Miglas kabinetā bieži līdz vēlai naktij mirdz gaisma – notiek intensīva gatavošanās kvalifikācijas eksāmenam. I. Migla bijusi audzinātāja daudzām „kocinieku” grupām, it sevišķi mīļa viņai ir 1988. gada izlaiduma grupa. Viņa lepojas ar saviem bijušiem audzēkņiem – daudzi turpina studēt augstskolās, ieņem vadošus amatus lielos uzņēmumos, nodibinājuši savas firmas. 2006. gadā I. Migla apbalvota ar Izglītības un zinātnes ministrijas Goda diplomu „Par radošu un kvalitatīvu darbu”. I. Migla nepārtraukti pilnveido zināšanas un prasmes – ieguvusi pamata pedagoģisko izglītību arodskolotājiem, pilnveido angļu valodas un informācijas tehnoloģiju prasmes, stažējusies kokapstrādes uzņēmumos. Kopš 2003. gada izstrādājusi 10 mācību līdzekļus specialitātē.

No 1981. līdz 2007. gadam nodaļā un Kokapstrādes centrā strādāja Margrieta Jemberga, kura bija beigusi LLA Mežtehnikas fakultāti (1958), iegūstot kvalifikāciju „kokapstrādes inženieris tehnologs”. Pēc akadēmijas beigšanas ar norīkojumu strādāja kokapstrādes kombinātā Baltijā, Līgatnē, Liepājā, bet no 1976. gada – par ražošanas tehniskās daļas vadītāju sērkociņu fabrikā „Komēta”, pēc tam ražošanas apvienībā „Gauja”. Strādājot tehnikumā, M. Jemberga bija nodaļas profesionālo mācību priekšmetu skolotāja, kokapstrādes metodiskās apvienības priekšsēdētāja, kabineta vadītāja, grupas audzinātāja. Daudzi bijušie audzēkņi savai skolotājai veltījuši teicamas atsauksmes: „Ļoti labi mācīja. Bija stingra, prasīja darbu.”
Rasma Šteina pēc LLA beigšanas strādāja kokapstrādes rūpniecības uzņēmumos (1958–1984), tehnikumā bija kokapstrādes specialitātes profesionālo mācību priekšmetu skolotāja (1984–1991).

Anda Rožkalne beigusi LLA Mežtehnikas fakultāti, iegūstot kvalifikāciju „inženieris mehāniķis koksnes mehāniskajā apstrādē” (1965). Strādājusi Latvijas kokapstrādes uzņēmumos (1966–1978). Tehnikumā ar nelielu pārtraukumu bija kabineta vadītāja, vairāku grupu audzinātāja, kā arī diplomdarbu vadītāja (1978–2005), pēc tam – diplomprojektu recenzente. Vadīja Kokapstrādes nodaļu (2003–2005).

1980. gadā tehnikumā sāka strādāt ekonomiste Maija Lablaika (Golovanova), bija Mēbeļu nodaļas vadītāja (1991–1994), pēc tam strādāja Profesionālās izglītības centrā un tehnikumā atgriezās, lai organizētu un vadītu tehnikuma metodisko darbu (2001–2011).

Vēl studiju laikā LLU kokapstrādes specialitātē, 1995. gadā nodaļā sāka strādāt tehnikuma Kokapstrādes nodaļas 1992. gada absolvente Vivita Balode (Mežkovska). LLU beigusi 1996. gadā, 2000. gadā ieguvusi maģistra grādu un kvalifikāciju „kokapstrādes inženieris”, 2003. gadā – pedagoģijas maģistra grādu. Bijusi profesionālo mācību priekšmetu skolotāja un nodaļas vadītāja (1995–2005).

1999. gadā tehnikumā sāka strādāt Pēteris Zukulis, kas bija beidzis LLA Mežtehnikas fakultāti koksnes mehāniskās apstrādes specialitātē (1962). Strādājis mēbeļu kombinātos Daugavpilī un Rīgā, bijis šajos uzņēmumos galvenais inženieris, galvenais speciālists un direktors (1963–1999). Pašreiz šo pieredzi ražošanā nodod topošajiem kokapstrādes speciālistiem.

Kopš 2012. gada septembra tehnikumā darbu sekmīgi uzsācis arodapmācības skolotājs Aivis Āva, apvienojot darbu ar studijām Tehniskajā koledžā kokapstrādes specialitātē.

Profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas rezultātā Rīgas Valsts tehnikumam 2000. gada 1. augustā pievienoja Rīgas 12. arodvidusskolu, tādējādi izveidojot tehnikuma Kokapstrādes centru, kas atradās Vecmīlgrāvī. No šī brīža tehnikumā bija divas struktūrvienības, kurās gatavoja jaunos speciālistus kokapstrādes nozarei. Kokapstrādes centrs gatavoja 1. un 2. kvalifikācijas līmeņa kokapstrādes speciālistus, bet Kokapstrādes nodaļa – 3. kvalifikācijas līmeņa kokapstrādes speciālistus dažādiem kokapstrādes, galdniecības un mēbeļu ražošanas uzņēmumiem.

Par Kokapstrādes centra vadītāju un direktora vietnieku iecēla tehnikuma ekonomikas skolotāju Ati Papinu, kurš Kokapstrādes centru vadīja līdz 2007. gada septembrim, pēc tam bija nodaļas izglītības metodiķis un tehnikuma ekonomikas skolotājs. A. Papins absolvējis Vecbebru sovhoztehnikumu (1986), LLA, iegūstot ekonomista kvalifikāciju (1992), un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu, iegūstot pedagoģijas maģistra grādu ar kvalifikāciju „izglītības darba vadītājs” (1997). Strādā tehnikumā kopš 1995. gada.

Arī pēc Kokapstrādes centra izveidošanas tajā varēja apgūt Rīgas 12. arodvidusskolai raksturīgās specialitātes: drēbnieka (vēlāk šuvēja), galdnieka, kā arī kurpnieka profesiju. Drēbnieku/šuvēju un kurpnieku specialitātes audzēkņus Kokapstrādes centrā mācīja tikai līdz 2002. gada jūnijam, jo, samazinoties audzēkņu skaitam un interesei par šīm profesijām, audzēkņu uzņemšanu tajās pārtrauca. Līdz 2002. gada jūnijam atestātus par arodizglītību saņēma 67 drēbnieki/šuvēji un 28 kurpnieki.

Sadarbībā ar Rīgas 29. vidusskolu 2000. gadā mācības uzsāka pedagoģiskās korekcijas grupas. Šajās grupās uzņēma audzēkņus, kuri pamatskolu bija beiguši ar liecību vai atstāti 9. klasē uz otro gadu. Sekmīgi apgūstot izglītības programmu „Galdniecības izstrādājumu izgatavošana”, audzēkņi ieguva gan specialitāti – galdnieka palīga kvalifikāciju, gan apliecību par vispārējo pamatizglītību. Kopumā līdz 2006. gada jūnijam, kamēr noslēdzās izglītības programmas īstenošana, kvalifikāciju ieguva 76 audzēkņi.

2005. gadā tehnikumā tika veikta reorganizācija, kuras laikā Kokapstrādes nodaļu apvienoja ar Kokapstrādes centru, pārceļot mācības kokapstrādes profesionālajos mācību priekšmetos uz Vecmīlgrāvi.

2007. gada septembrī par Kokapstrādes centra vadītāju kļuva Inese Tiona, kas no 2000. gada augusta Kokapstrādes centrā strādāja par izglītības metodiķi, mācīja topošajiem kokapstrādes speciālistiem vēsturi un sociālās zinības, kā arī bija četru grupu audzinātāja.

Centra audzēkņi aktīvi iesaistījās sporta pasākumos – sacensībās volejbolā, futbolā, basketbolā, vieglatlētikā un šautriņu mešanā.
Audzēkņi piedalījās profesionālās meistarības konkursos „Krēsls” (2004. gadā iegūta 2. vieta) un „Rokas elektroinstrumentu pielietošana kokizstrādājumu izgatavošanā”.

Kokapstrādes centra pārraudzībā atradās arī dienesta viesnīca (Gāles ielā 17), kurā laika posmā no 2000. līdz 2007. gadam tika veikta apjomīga renovācija. Šo darbu laikā tika veikts jumta kapitālais remonts, atjaunota kanalizācijas sistēma, izveidota ugunsdrošības signalizācijas sistēma, remontēts ūdensvads, izveidots interneta pieslēgums, padarot dienesta viesnīcu par mūsdienīgu dzīvesvietu tehnikuma audzēkņiem.

Laikam ritot, mainījies nodaļas nosaukums, mainījušās izglītības programmas, nodaļā strādājošie skolotāji, taču saglabājušās Rīgas Valsts tehnikuma Kokapstrādes nodaļas darba tradīcijas. Par to liecina paaudžu pārmantojamība audzēkņu vidū, piemēram, savu profesionālo izglītību ieguvis tēvs Ainārs Bitāns un dēls Artis Bitāns, tēvs Almants Immermanis un dēls Artūrs Immermanis, tēvs Ārijs Katkovskis un dēls Juliāns Katkovskis. Tāpat tehnikumā dažādos gados mācījušies brāļi Aleksandrs un Valdis Gravas, Kaspars un Gatis Pudisti, Ivars un Igors Šafari.

Daudzi bijušie Rīgas Valsts tehnikuma Kokapstrādes nodaļas audzēkņi dara godu savam tehnikumam – veiksmīgi mācoties un beidzot augstākās mācību iestādes, ieņemot vadošus amatus kokapstrādes uzņēmumos un veidojot savus kokapstrādes uzņēmumus (Ģirts Plakans SIA „Dižozols Pluss”, Ārijs Katkovskis SIA „Dāvana Luks”, Almants Immermanis SIA „Kārkliņi”, Māris Saukāns AS „RBSSKALS”, Ainārs Bitāns AS „Magroteks”, Valērijs Pivins mēbeļu fabrika „META” u.c.).

Vairākos AS „Latvijas Finieris” uzņēmumos – „Troja”, „Lignums”, „Furnieris”, „Hapaks” – strādā daudzi tehnikuma kokapstrādes specialitātes absolventi. Daudz absolventu strādā arī SIA „Bolderājas serviss”.

2010. gada vasarā notika reorganizācija, kuras mērķis bija atteikties no to ēku izmantošanas, kuras netiek pilnībā izmantotas, un Kokapstrādes centru pārcēla atpakaļ uz centrālo ēku, atjaunojot iepriekšējo nosaukumu – Kokapstrādes nodaļa.

Nodaļā 2013./2014. mācību gadā īsteno izglītības programmu „Kokapstrādes tehnoloģija un izstrādājumu izgatavošana”, kuru apgūstot iegūst kvalifikāciju „koka izstrādājumu ražošanas tehniķis”. Specialitāti apgūst 126 izglītojamie.

Kopš 2009. gada Kokapstrādes centra vadītājs un kopš 2010. gada septembra Kokapstrādes nodaļas vadītājs ir Arkādijs Petaško, kurš beidzis Daugavpils Pedagoģisko institūtu ar kvalifikāciju „fizikas un matemātikas skolotājs” (1978), ieguvis pedagoģijas maģistra grādu (1966), saņēmis Latvijas Amatniecības kameras Būvgaldnieka amata meistara diplomu (2004). A. Petaško kopš 2007. gada vada arī tehnikuma Krāslavas struktūrvienību.