20. gadsimta 60. gados Latvijā sāka izmantot elektronisko informācijas apstrādi. Pirmās elektroniskās skaitļošanas mašīnas (ESM) uzstādīja Latvijas Universitātē un rūpnīcā VEF. Radās pieprasījums pēc datu ievadīšanas operatoriem, kuri varētu strādāt skaitļošanas centros.

Datortehnikas nodaļas pirmsākumi meklējami 1964. gadā, kad tehnikuma Ekonomikas nodaļā grāmatvežu un citu speciālistu darba atvieglošanai izveidoja specialitāti „Uzskaites un skaitļošanas darbu mehanizācija”. 1967. gadā tika izveidota atsevišķa tehnikuma struktūrvienība – Skaitļošanas tehnikas nodaļa. 70.–80. gados Skaitļošanas tehnikas nodaļā varēja apgūt šādas specialitātes:

• analītisko skaitļošanas mašīnu remonts un ekspluatācija;
• programmēšana ātrdarbīgām matemātiskām mašīnām;
• uzskaites un skaitļošanas darbu mehanizācija.

Nodaļā uzņēma audzēkņus ar vidējo izglītību, mācību ilgums bija 2,5 gadi. Pirmie nodaļas vadītāji līdz 1973. gadam, līdzīgi kā citās tehnikuma struktūrās, bija atvaļinātie padomju armijas virsnieki.
No 1973. līdz 1976. gadam nodaļas vadītāja bija Elvīra Ivaņiko, kas bija beigusi Rīgas Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultāti, iegūstot vidusskolas fizikas skolotājas kvalifikāciju (1956). Tehnikumā E. Ivaņiko strādāja no 1967. līdz 1991. gadam, bet pirms tam – Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā (1962–1967).

No 1976. līdz 1980. gadam Skaitļošanas tehnikas nodaļas vadītāja bija Rena Kulagina, kas bija absolvējusi Maskavas Poligrāfijas institūtu specialitātē „Poligrāfijas rūpniecības ekonomika un organizācija”, saņemot inženieres ekonomistes diplomu (1964). Tehnikumā R. Kulagina strādāja par skolotāju (1964–1992), bet vēlāk bija neklātienes nodaļas vadītāja (1980–1992).

Nodaļas pastāvēšanas sākumā un attīstībā ļoti noderēja Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātes (ASTF) absolventu pieredze.
Lielu ieguldījumu nodaļas izveidošanā un attīstībā devis RPI 1972. gada absolvents Jānis Kalniņš, kurš strādāja tehnikumā par Skaitļošanas tehnikas nodaļas skolotāju un metodiskās komisijas (PCK) priekšsēdētāju (1972–1987). J. Kalniņš organizēja jauniešu tehnisko jaunradi, par ko saņēma PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādes 1980. gada laureāta nosaukumu. Publicējis mācību grāmatas „Automātika un telemehānika” (1974) un „Automātika un skaitļošanas tehnika” (1979). J. Kalniņš kopā ar vācu speciālistiem tehnikumā uzstādīja pirmo elektronisko skaitļošanas mašīnu „Celatron”, kas sastāvēja no vairākiem blokiem un aizņēma apmēram 10 kvadrātmetru lielu platību.

Skaitļošanas tehnikas nodaļā sāka uzņemt audzēkņus ar pamatskolas izglītību, tikai specialitātē „Programmēšana ātrdarbīgām matemātiskām mašīnām” uzņēma ar vidusskolas izglītību. Audzēkņi ieguva labas teorētiskās zināšanas par ESM, pietrūka tikai pašu skaitļošanas mašīnu, jo ar skaitļošanas tehnikas iegādi bija grūtības. Skaitļošanas tehnikas nodaļas audzēkņi izmantoja Rīgas Politehniskā institūta ASTF Skaitļošanas centra (ar ko bija noslēgts sadarbības līgums) ESM. ESM mācību priekšmetus pasniedza skolotāji: Elvīra Ivaņiko, Eleonora Ivaščuka, Brigita Lisovska, Artūrs Adukovskis, Viktors Gustsons un Aivars Taurenis.

Eleonora Ivaščuka, inženiere ekonomiste, beigusi LVU Ekonomikas fakultāti (1972). Strādāja RIP Skaitļošanas tehnikas nodaļā no 1975. līdz 1994. gadam, mācot specialitātei atbilstošus mācību priekšmetus. arī uzskaites un skaitļošanas darbu mehanizāciju. Tāpat viņa vadīja audzēkņu diplomprojektus un celtnieku vienību darbu. Kādu laiku E. Ivaščuka bija Skaitļošanas tehnikas nodaļas vadītāja (1983–1985).
Skaitļošanas tehnikas nodaļā 1975. gadā darbu sāka Brigita Lisovska, kura strādā nodaļā arī šodien. B. Lisovska ir RPI ASTF 1974. gada absolvente, inženiere matemātiķe specialitātē „ESM”. RTU Humanitārajā institūtā apguvusi Arodskolotāju pamata pedagoģisko izglītības programmu (2002). B. Lisovska pirmajos gados mācīja dažādu ESM programmēšanas valodas, matemātisko statistiku, informātiku, arī tagad māca vairākus profesionālos mācību priekšmetus, kas saistīti ar datortehniku. Bijusi daudzu grupu audzinātāja. Darbs ar jauniešiem, nemitīgi atrodoties viņu pulkā, sniedz radošu prieku un enerģiju. B. Lisovska uzsver: nodaļas audzēkņi ir gudri datorlietās, diemžēl neizmanto pilnībā savu potenciālu.

Ilgus gadus tehnikumā strādāja Viktors Gustsons (1977–1991). Viņš ir RPI absolvents, radio inženieris (1977). V. Gustsons bija profesionālo mācību priekšmetu skolotājs, grupas audzinātājs, Skaitļošanas tehnikas nodaļas vadītājs (1980–1983) un tehnikuma direktora vietnieks audzināšanas darbā (1986–1991).

No 1979. gada līdz aiziešanai mūžībā 2009. gada oktobrī tehnikumā strādāja Artūrs Adukovskis, kurš 1976. gadā pabeidza RPI ASTF automātikas un telemehānikas specialitātē un turpināja darbu institūta Skaitļošanas tehnikas katedrā. Tehnikumā mācīja informātiku, perifērijas iekārtas, bija grupu audzinātājs. Viņš bija arī pirmās Biroja darba organizācijas specialitātes grupas audzinātājs (1993–1997). Tehnikumu beigusi arī Artūra meita Anda, pašreiz Dzelzceļnieku nodaļā mācās mazdēls Ronalds.

No 1985. līdz 1992. gadam nodaļā strādāja Aivars Taurenis, kurš arī ir RPI ASTF absolvents – inženieris sistēmanalītiķis (1980). Bija Latvijas Republikāniskās lauksaimniecības kolektīvās lietošanas Skaitļošanas centra projektu vadīšanas inženieris (1980–1985), bet no 1985. gada – RIP skaitļošanas tehnikas inženieris. A. Taurenis strādāja par Skaitļošanas tehnikas nodaļas vadītāju (1985–1987), vēlāk bija tehnikuma mācību daļas vadītājs (1987–1991), pēc tam – direktora vietnieks mācību darbā. No 1988. līdz 1992. gadam nodaļas vadītāja bija Natālija Novikova.

1991. gada janvārī no RPI ASTF Skaitļošanas tehnikas katedras uz savu otro darbavietu – Rīgas Valsts tehnikumu – atnāca strādāt Olga Sabanska. O. Sabanska ir RPI ASTF absolvente (1975), inženiere elektriķe specialitātē „ESM” (kvalifikācija 2013. gadā pielīdzināta profesionālam maģistra grādam). Latvijas Universitātē ieguvusi pedagoģijas maģistra grādu (1994). Strādāja par pasniedzēju RPI Skaitļošanas tehnikas katedrā (1975–1991). Rīgas Valsts tehnikumā sākumā mācīja šādus priekšmetus: ESM ražošanas tehnoloģijas, ESM un sistēmas, ESM aritmētiskie un loģiskie pamati. Kopš 2000. gada pasniedz datoru loģiku un informātiku. Kopš 1993. gada O. Sabanska ir Skaitļošanas, tagad Datortehnikas nodaļas vadītāja, bijusi direktora vietniece datorizglītībā (1996–2009). O. Sabanska vairākām Datortehnikas nodaļas grupām veic arī audzinātājas darbu un ir Skaitļošanas tehnikas nodaļas Metodikas komisijas vadītāja (PCK). Zina un izprot savas nodaļas audzēkņus, prot uzklausīt un saprast audzēkņu problēmas, cenšas motivēt mācīties. Attiecības ar kolēģiem un arī audzēkņiem balstās uz savstarpēju cieņu un labestību.

Sākot ar 90. gadiem, datortehnikas nozare piedzīvoja uzplaukumu arī Latvijā, sāka izmantot pirmos personālos datorus. Rīgas Valsts tehnikuma Skaitļošanas tehnikas nodaļai bija nepieciešami kvalificēti speciālisti skolotāji. No 1991. līdz 1995. gadam tehnikumā strādāja Guntis Didrihsons, kurš bija beidzis LVU Fizikas un matemātikas fakultāti (1977), fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts. Strādāja LVU Skaitļošanas centrā, kā arī bija vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Zinātņu akadēmijas inženieru tehnoloģiskajā un mikroelektronikas centrā. 1994. gadā Rīgas Valsts tehnikumā tika izveidota atsevišķa struktūrvienība – Skaitļošanas centrs (SC). G. Didrihsons bija SC pirmais vadītājs, apvienojot centra vadību ar skolotāja darbu.

1994. gadā tehnikumā bija četras datorklases ar astoņiem datoriem katrā. Sākotnēji datori bija ar melnbaltiem ekrāniem.
Pēc G. Didrihsona aiziešanas uz citu darbavietu – Latvijas Banku – 15 gadu laikā (1995–2010) Skaitļošanas centram (Datorcentram, Informācijas apstrādes centram) bija vēl astoņi vadītāji: Iveta Salmiņa, Oļģerts Guļāns, Vilnis Volcītis, Tatjana Tarabankeviča, Olga Dementjeva, Imants Naglis, Jānis Klieders un Jānis Avotiņš. Mainoties tehnikuma struktūrai (2010–2011), Informācijas apstrādes centrs kā atsevišķa struktūrvienība tika likvidēts.

Skaitļošanas centra galvenie uzdevumi bija šādi: apkalpot un uzturēt tehniskā kārtībā visus RVT esošos datorus, nodrošināt tehnikuma informācijas apstrādi, cieši sadarboties un tehniski atbalstīt tehnikuma skolotājus un darbiniekus. Skaitļošanas centrs (Datorcentrs, Informācijas apstrādes centrs) bija sava veida jauniešu centrs, jo tajā strādāja daudzi tehnikuma Skaitļošanas tehnikas nodaļas (Datortehnikas nodaļas) absolventi. Daudzi no viņiem apvienoja tehnisko uzdevumu veikšanu ar skolotāja darbu un bija arī audzinātāji.

Personāla maiņa tik bieži notika darba zemās apmaksas dēļ. Talantīgi jaunieši un darbinieki bija arī ļoti pieprasīti informācijas tehnoloģiju speciālistu darba tirgū.
Tehnikumā bija jāpārstrādā izglītības programmas, lai tās atbilstu jaunajām prasībām. 1994. gadā nodaļā tika izveidota jauna specialitāte – „Biroja darba organizācija un vadība” (kvalifikācija: Biroja darba organizators) un uzņemti audzēkņi šajā specialitātē. Šī izglītības programma Datortehnikas nodaļā pastāvēja līdz 2000. gadam, kad tika izveidota atsevišķa struktūrvienība E. Vizules vadībā.
90. gadu sākumā Skaitļošanas tehnikas nodaļā bija vēl divas izglītības programmas – „ESM programmēšana” (programmēšanas tehniķis), „ESM tehniskā apkope un remonts” (elektronikas tehniķis), kuras 1994. gadā tika apvienotas vienā izglītības programmā „Programmēšana un ESM tehniskā apkope” ar divām specializācijām: programmēšanas tehniķis un elektronikas tehniķis.
Līdz ar jaunās terminoloģijas ieviešanu Skaitļošanas tehnikas nodaļas nosaukums kopš 1998. gada ir Datortehnikas nodaļa. Kopš 1999. gada izglītības programmas nosaukums ir „Datoru programmsistēmas” ar specializācijām – programmēšanas tehniķis un datoriekārtu tehniķis. Notika kārtējā izglītības programmu aktualizācija.

Nodaļas absolventi bija un ir pieprasīti darba tirgū, strādā dažādās tautsaimniecības nozarēs, daudzi turpina mācības augstskolās. Tomēr vairāki nodaļas absolventi turpmākajā dzīvē izvēlējušies pavisam citu ceļu, taču arī viņiem iegūtās zināšanas droši vien ir noderīgas.
Valdis Aleksandrovs, 1990. gada absolvents, kļuvis par žurnālistu, savukārt 1980. gada absolventi Andris Freidenfelds (Fredis), Igors Ziemelis, kā arī 1999. gada absolvents Andrejs Možeiko par savu darbības jomu izvēlējušies skatuvi. Šobrīd Andrejs Možeiko ir Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris, redzams arī vairākas kinofilmās un TV reklāmās.
90. gados Skaitļošanas tehnikas nodaļa piedāvāja dažādus apmācības veidus: dienas, vakara, neklātienes; bija uzņemtas mācību grupas arī par maksu. Galvenokārt uzņēma audzēkņus ar pamatizglītību, bet bija arī ar vidusskolas izglītību.

Vislielākā Datortehnikas nodaļas bagātība neapšaubāmi ir tās skolotāji un audzēkņi. Nodaļā strādāja gan ļoti pieredzējuši speciālisti, gan pavisam jauni skolotāji, kuri turpināja savu profesionālo izglītību augstskolās. Datorzinību mācību priekšmetus pasniedza Nikolajs Dudorovs, Jurijs Kudrins, Ilona Demčenko, Inta Kliedere, Jekaterina Ļevčenkova, Vladimirs Trasko.
N. Dudorovs Datortehnikas nodaļā strādāja no 1992. līdz 2000. gadam par elektronikas mācību priekšmeta skolotāju. Viņa iepriekšējā darbavieta bija RTU Radio inženieru fakultāte.
J. Kudrins skolotāja darbu tehnikumā sāka 1995. gadā. Viņš ir Rīgas Valsts tehnikuma 1987. gada absolvents (saņēmis to laiku teicamnieka „sarkano diplomu”), 1995. gadā LU ieguva ekonomiskās informātikas un automatizētās vadības sistēmu specialitātes inženiera ekonomista kvalifikāciju, 1997. gadā – LU biznesa vadības maģistra grādu. RTU Humanitārajā institūtā apguvis Arodskolotāju pamata pedagoģisko izglītības programmu (2005). J. Kudrins apvieno uzņēmējdarbību ar skolotāja darbu. Mācīt audzēkņus – tā ir viņa sirdslieta. Daudzus gadus pasniedz datu bāzes pārvaldības sistēmas un citus profesionālos mācību priekšmetus.

Datortehnikas nodaļā 1996. gadā darbu sāka Ilona Demčenko, kura beigusi RTU ASTF (1996), piešķirtā kvalifikācija – inženierzinātņu maģistra grāds lietišķās datorzinātnēs. 2002. gadā apguvusi RTU Humanitārā institūta Arodskolotāju pamata pedagoģisko izglītības programmu. I. Demčenko ir augsti kvalificēta datorspeciāliste programmētāja. Daudzus gadus piedalās un vada programmēšanas tehniķa kvalifikācijas eksāmena satura izstrādes VISC darba grupu. Lielu ieguldījumu devusi Datortehnikas nodaļas izglītības programmu izstrādē un aktualizācijā. Bijusi arī grupu audzinātāja. Visos šos gadus I. Demčenko ir nodaļas vadītājas palīgs metodiskajā darbā.

Inta Kliedere Datortehnikas nodaļā sāka strādāt par skolotāju (1996–2012). Beigusi LVU Fizikas un matemātikas fakultāti, iegūstot matemātiķa specialitāti (1969). Līdz 1991. gadam strādāja par programmētāju LVU Matemātikas un informātikas institūtā. No 1994. līdz 2000. gadam bija apmācības un konsultāciju centra „Grāda” datorkursu pasniedzēja. No 2001. gada līdz aiziešanai mūžībā 2014. gadā bija Juridiskās koledžas pasniedzēja. Daudzu datu bāžu un informātikas mācību grāmatu autore.
Jekaterina Ļevčenkova absolvējusi RTU ASTF (1995), ieguvusi programmatūras inženiera kvalifikāciju, 1999. gadā saņēmusi RTU ekonomikas zinātņu maģistra grādu. Apguvusi RTU Humanitārā institūta Arodskolotāju pamata pedagoģisko izglītības programmu (2002). J. Ļevčenkova RVT Datortehnikas nodaļā strādāja no 1997. līdz 2009. gadam, mācot informātiku un programmēšanas valodas, kā arī uzņemoties grupas audzinātājas pienākumus.

Vladimirs Trasko no 1995. līdz 2005. gadam bija datoru uzbūves un datoru tīklu mācību priekšmetu skolotājs. Beidzis Rīgas Aviācijas institūtu, iegūstot inženiera elektriķa specialitāti (1975), tehnisko zinātņu kandidāts. Apguvis RTU Humanitārā institūta Arodskolotāju pamata pedagoģisko izglītības programmu (2002). Audzēkņi viņu ļoti augsti vērtēja kā kvalificētu datorspeciālistu.
2000. gadu sākumā datortehnika strauji attīstījās – katru gadu mainījās datoru paaudzes, datoru tīklus sāka izmantot uzņēmumos un organizācijās, radās pieprasījums pēc interneta pieslēguma, datoru iegāde vairs nebija tik problemātiska. No 2000. gada informācijas tehnoloģiju plaša izmantošana veicināja Datortehnikas nodaļas izglītības programmu pārveidošanu.
2001. gadā notika izglītības programmas „Informācijas tehnoloģijas” (ar specializācijām „programmēšanas tehniķis” un „datoriekārtu tehniķis”) akreditācija. 2006. gadā tika akreditēta izglītības programma „Datorsistēmas” (kvalifikācija: datorsistēmu tehniķis) un „Programmēšana” (kvalifikācija: programmēšanas tehniķis). Izglītības programma „Informācijas tehnoloģijas” tika sadalīta divās atsevišķās programmās atbilstoši jauniem profesiju standartiem. 2012. gadā notika šo aktualizēto izglītības programmu akreditācija.
2001. gadā pēc Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības lūguma un IZM rīkojuma Datortehnikas nodaļā tika uzņemti romu etniskās grupas audzēkņi. Vienu gadu viņi mācījās Datortehnikas nodaļā, pārējos mācību gadus – Ekonomikas nodaļā.

Datortehnikas nodaļa vienmēr bijusi viena no skaitliski lielākajām nodaļām tehnikumā. Tā 2003./2004. mācību gadā bija 23 mācību grupas – audzēkņu skaits budžeta nodaļas grupās bija 356 un maksas grupās 196 audzēkņi. Aktīvi darbojās tehikuma Informācijas apstrādes centrs, ko vadīja 2003. gada absolvents Jānis Klieders (2004–2008) un 2002. gada absolvents Jānis Avotiņš (2008–2010). Datortehnikas nodaļā bija septiņas datorklases ar tīklā saslēgtiem 75 datoriem un interneta pieslēgumu visās klasēs.
Pēdējos gados Datortehnikas nodaļā sāka strādāt Revekka Heimane, Igors Litvjakovs, Irina Kuharčika, Zinaida Mitrenkova, kuri strādā šajā nodaļā arī pašlaik. Revekka Heimane Datortehnikas nodaļā sāka strādāt 2000. gadā. Māca elektroniku, impulsu tehniku, mikroshēmu tehniku, datoru uzbūvi, elektrotehniku, elektriskos materiālus RVT citu nodaļu audzēkņiem. Beigusi Sanktpēterburgas Telekomunikāciju akadēmiju (1972), Sociālo zinātņu institūtu (1976). RTU Humanitārā institūta Arodpedagoģijas fakultātē ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību (2004). R. Heimane strādājusi AS „VEF” Tehnikas pētniecības nodaļā par tehniķi, inženieri un biroja vadītāju (1966–1999) Tehnikumā vada sagatavošanas kursus RVT iestājeksāmeniem.

Igors Litvjakovs 2001. gadā sāka strādāt par profesionālās izglītības skolotāju tehnikuma Rēzeknes filiālē un kopš 2007. gada strādā tehnikuma Datortehnikas nodaļā Rīgā. Rēzeknes filiāles Datortehnikas nodaļā audzēkņi apguva programmēšanas tehniķa profesiju. 2006. gadā ekonomisko apsvērumu dēļ filiāle tika slēgta. I. Litvjakovs Datortehnikas nodaļā strādā par programmēšanas valodu un operētājsistēmu mācību priekšmetu skolotāju. Viņš apvienoja skolotāja darbu ar datorsistēmu administratora darbu Informācijas apstrādes centrā (2008–2011). Beidzis Rēzeknes Augstskolu ar inženiera programmētāja kvalifikāciju un 2003. gadā Rēzeknes Augstskolā ieguvis profesionālās izglītības skolotāja kvalifikāciju. I. Litvjakovs daudz sava brīvā laika velta audzēkņu programmēšanas valodu apmācībai, organizē Datortehnikas nodaļas specialitāšu konkursus, veic grupas audzinātāja darbu. Piedalās un sagatavo Datortehnikas nodaļas audzēkņus profesiju konkursam „EuroSkill-2012” (Dāvi Mosānu), „EuroSkill-2014” (Elvi Pētersonu).

Irina Kuharčika darbu RVT Datortehnikas nodaļā sāka 2004. gadā. Māca informātiku, veica grupas audzinātājas darbu. I. Kuharčika ir tehnikuma 1980. gada absolvente automātisko elektrosakaru specialitātē. Beigusi LU Fizikas un matemātikas fakultāti kā vidusskolas matemātikas skolotāja (2003). Lielu uzmanību velta savas kvalifikācijas celšanai.
Zinaida Mitrenkova Datortehnikas nodaļā strādā kopš 2005. gada. Māca programmēšanas valodas, veic audzināšanas darbu. Z. Mitrenkova ir RIP ASTF 1978. gada absolvente, inženiere matemātiķe. No 1978. līdz 2001. gadam strādāja par inženieri programmētāju Ogres trikotāžas kombinātā, no 2003. līdz 2005. gadam – Ogres profesionālajā vidusskolā par skolotāju. Lielu uzmanību velta savas kvalifikācijas celšanai.

Datortehnikas nodaļas darbības pamatmērķis, tāpat kā līdz šim, ir sagatavot informācijas tehnoloģiju speciālistus atbilstoši profesiju standarta un darba tirgus prasībām. Datortehnikas nodaļā 2013./2014. mācību gadā ir 12 mācību grupas (291 audzēknis) divās izglītības programmās: „Datorsistēmas” un „Programmēšana” (uzņemšana ar pamatizglītību un ESF grupā – ar vidusskolas izglītību). Datortehnikas nodaļā ir sešas datorklases ar 105 datoriem. Demogrāfiskā faktora dēļ audzēkņu uzņemšana Rīgas Valsts tehnikumā tika samazināta.
Datortehnikas nodaļas skolotāji ne tikai māca datorzinātnes audzēkņiem, bet piedalās arī bezdarbnieku apmācībā, vada dažādus datorapmācības kursus Tālākizglītības nodaļā. Skolotāji aktīvi iesaistās VISC organizētājos kvalifikācijas celšanas kursos un dažādos ESF projektos, kā arī piedalās profesiju standarta un kvalifikācijas eksāmena satura, norises un vērtēšanas kritēriju izstrādē.
Lai paaugstinātu informācijas tehnoloģiju speciālistu kvalitatīvu sagatavošanu, nepieciešams regulāri aktualizēt izglītības programmas, esošās mācību programmas un praktisko mācību uzdevumus atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju prasībām.

Datortehnikas nodaļas attīstības cerība ir jaunie skolotāji un darbinieki. Skaitļošanas tehnikas nodaļas 1995. gada absolvente Jeļena Matvejeva strādā tehnikumā kopš 2004. gada. Datortehnikas nodaļā strādā tehnikuma absolventi Jekaterina Rezjapkina, Aldis Kešāns, Oskars Putniņš, Normunds Pauders.