Nodaļa darbību uzsāka 1919.gadā. Pirmajos divos mācību gados audzēkņiem mācīja mehāniku, vispārīgo un analītisko ķīmiju. Trešajā gadā iepazīstināja ar tehniskajiem darba paņēmieniem. 1929. gadā ķīmijas nodaļu paplašināja, tai pievienojot Mehāniskās nodaļas tehnoloģijas nozari – graudu, papīra, šķiedruvielu, u. c. apstrādi.
Ķīmijas nodaļa atsāka darbu 1944. gada nogalē, kad vajadzēja pārvest aparatūru, ķimikālijas un traukus no Strūgu ielas, kur vācu okupācijas laikā atradās tehnikums, un iekārtot agrākās Ķīmijas nodaļas telpas tehnikuma korpusā Noliktavas ielā 2. Ķīmijas laboratoriju 1944. gadā uzņēmās pārzināt E. Rupā.
No 1945. gada Ķīmijas nodaļu vadīja pieredzējušais pedagogs Jānis Rupais. Viņš bija studējis Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātē un Maskavas Tirdzniecības institūtā. Strādājis par inženieri Maskavas, Pēterburgas un Rīgas rūpniecības uzņēmumos (1921–1925), bijis Gulbenes komercskolas un arodskolas direktors (1926–1940). Viņa laikā 1945./1946. mācību gadā Ķīmijas nodaļā mācījās 91 skolēns.
J. Rupā tuvākais palīgs bija Fricis Feldmanis, kurš tehnikumā strādāja no 1945. līdz 1956. gadam. Viņš vadīja mācību metodisko komisiju, bija arī Ķīmijas nodaļas vadītājs (1955–1956). Pedagoģisko izglītību ieguvis, studējot A. Hercena vārdā nosauktajā Ļeņingradas pedagoģiskā institūta Ķīmijas fakultātē. Jānis Rupais raksturojis Frici Feldmani kā Ķīmijas nodaļas labāko skolotāju, kurš regulāri sekoja jaunākajai literatūrai savā specialitātē un bija nelokāmi stingrs prasībās. F. Feldmaņa kredo bija: „Skolotājam nav jāžēlo audzēkņi, bet jāpieradina pie sistemātiska darba”. F. Feldmani atceras Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas tehnoloģijas katedras vadītāja docente V. Brunere: „Pirmajā kursā mūs audzināja Ķīmijas nodaļas vadītājs Fricis Feldmanis – izcils pedagogs, bet mēs to nepratām vēl novērtēt. Sākumā viņš mums nekādu cieņu un mīlestību neiedvesa. Ķīmijas pamatus viņš lasīja pēc kārtas: pirmajā kursā neorganisko ķīmiju, otrajā kursā – analītisko un organisko ķīmiju, bet trešajā kursā – fizikālo ķīmiju. Viņa lekciju pierakstus es izmantoju arī studiju laikā, jo lekcijās bija ideāla jēdzienu skaidrība.” Jau tehnikuma laikā F. Feldmanis strādāja par Skolu zinātniski pētnieciskā institūta līdzstrādnieku un turpināja šo darbu līdz 1969. gadam, kad viņš kļuva par Latvijas Valsts universitātes docentu. Sarakstījis vairākas ķīmijas mācību grāmatas – astoņgadīgajai skolai un vidusskolai 9.–11. klasei.
Personība tehnikuma ķīmijas pasniedzēju vidū bija Roberts Kleins, kurš bija kursa audzinātājs otrajā un ceturtajā kursā. Viņš mācīja skatīties uz Rīgas skaistākajiem namiem, lika aiziet uz Alberta ielu un pavērot jūgendstila ēkas. No viņa audzēkņi uzzināja par arhitektūras stiliem un mākslu. R. Kleins mācīja analītisko ķīmiju, silikātu tehnoloģiju un vadīja arī laboratorijas darbus, tā ka vēlāk augstskolā tehnikuma absolventiem nebija problēmu ne kvalitatīvajā, ne arī kvantitatīvajā analīzē.
Uzreiz pēc augstskolas absolvēšanas tehnikumā sāka strādāt Mārtiņš Avots (1955–1962). Viņš saprotami un skaidri lasīja silikātu ķīmijas tehnoloģijas kursu un vadīja silikātu laboratoriju. Bija rūpīgs Ķīmijas nodaļas saimnieks (1962–1964). Vasaras brīvlaikā sarūpēja ķimikālijas un traukus, salaboja laboratorijas skapīšus, pielika jaunas atslēgas, bija līdzautors mācību grāmatām „Vispārīgā ķīmijas tehnoloģija” (1964), un „Silikātu tehnoloģija” (1968), no kurām mācījušās vairākas ķīmiķu paaudzes. Pēc tehnikuma strādāja specializētajā konstruktoru birojā par konstruktoru un Rīgas Politehniskajā institūtā par Vispārējās ķīmijas katedras vecāko pasniedzēju (1966–1983).
Ražīgs ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas grāmatu autors bija Ēriks Neimanis. Viņš tehnikumā atzīstami strādāja no 1960. līdz 1962. gadam, pēc tam kļuva par Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātes mācībspēku. Pēc viņa mācību grāmatām – „Vispārīgās ķīmijas tehnoloģija” (līdzautors, 1964), „Ķīmijas rūpniecības pamatprocesi un iekārtas” (1968), „Darba drošības tehnika laboratorijā un ķīmiskā rūpniecībā” (1969), „Silikātu tehnoloģija” (1971), „Darba aizsardzības praktikums” (1972), „Ķīmijas tehnoloģija” (1973) u.c. – zinības apguvuši daudzi tehnikuma Ķīmijas nodaļas audzēkņi.
20. gadsimta 60. gados tehnikuma Ķīmijas nodaļas vadītāji bieži mainījās. Pēc M. Avota Ķīmijas nodaļu vadīja Rūdolfs Saimnieks, viņš bija arī ķīmijas laboratorijas vadītājs. No 1964. gada jūnija līdz 1965. gada septembrim nodaļu vadīja Voldemārs Kauliņš, pēc tam – Kims Možeiko un Jānis Tamanis.
Tehnikuma Ķīmijas nodaļas kabineti un laboratorijas 50. un 60. gados atradās Kr. Valdemāra (toreizējās Gorkija) ielas 1c ēkas trešajā stāvā (tagad tur ir Datortehnikas nodaļa). 1970. gadā ekspluatācijā nodeva laboratoriju korpusu Kronvalda bulvārī 1a, kura trešajā un ceturtajā stāvā izvietoja Ķīmijas nodaļas kabinetus un laboratorijas. Ķīmijas nodaļas specialitātes bija prestižas – stājoties tehnikumā, bija konkurss, sevišķi plastmasu ražošanas tehnoloģijā.
Ķīmijas nodaļā pēc 1966. gada strādāja vairāki spējīgi pasniedzēji – Ziedonis Kļaviņš, Biruta Kļaviņa, Jadviga Ceplīte, Jānis Tamanis, Ilgars Grosvalds, Kims Možeiko, Ārija Ludviga un Rasma Kamala.
Ziedonis Kļaviņš, Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātes absolvents, strādāja tehnikuma Ķīmijas nodaļā (1960–1964), mācot fizikālo un koloidālo ķīmiju. Rūpējās, lai audzēkņiem būtu labas zināšanas. Liels ir viņa devums fizikālas un koloidālās ķīmijas mācību grāmatu jomā – kopā ar līdzautoriem sarakstījis grāmatas „Fizikālās un koloidālās ķīmijas uzdevumi” (1966), „Fizikālā ķīmija” (1968), „Fizikālās un koloidālās ķīmijas praktikums” (1980), „Fizikālā un koloidālā ķīmija” (1990). Pēc tehnikuma strādāja LVU Ķīmijas fakultātes Fizikālās ķīmijas katedrā.
Biruta Kļaviņa, pabeidzot Rīgas Pedagoģiskā institūta Ķīmijas dabaszinātņu fakultāti (1956), strādāja Zooloģijas katedrā, paralēli studējot institūta Fizkultūras nodaļā. Pēc tam absolvēja Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1960). Kopš 1961. gada strādāja Rīgas 23. vakara (maiņu) vidusskolā par bioloģijas un ķīmijas skolotāju un vienlaikus – Izglītības ministrijas metodiskajā kabinetā par metodiķi. No 1964. līdz 1980. gadam bija tehnikuma pasniedzēja. Šajā laikā Biruta Kļaviņa bija Ķīmijas nodaļas vadītāja (1967–1976), metodiskās komisijas priekšsēdētāja, laboratorijas vadītāja un kursa audzinātāja. Kopā ar Z. Kļaviņu sarakstīja „Fizikālās un koloidālās ķīmijas praktikumu” (1980). Prasmīgi organizēja pasniedzēju metodisko darbu. Bija pirmā tehnikuma sporta kluba priekšsēdētāja. Veicināja audzēkņu mākslinieciskās pašdarbības attīstību. 1980. gada 1. augustā pārgāja darbā uz Rīgas 5. medicīnas skolu, kur bija skolas direktora vietniece mācību un audzināšanas darbā.
Jadviga Ceplīte 1952. gadā iestājusies Rīgas Pedagoģiskā institūta Dabaszinātņu fakultātē, kuru beigusi 1957. gadā. Strādājusi Palsmanes vidusskolā (1957–1959), pēc tam – Naukšēnu 1. profesionāli tehniskajā skolā (1959–1962). No 1962. līdz 1983. gadam strādāja tehnikumā, mācot ķīmijas profesionālos priekšmetus. No 1976. līdz 1982. gadam bija Ķīmijas nodaļas vadītāja. J. Ceplītes veiksmīgo darbu tehnikumā pārtrauca smaga slimība. Arī viņas trīs dēli beiguši tehnikuma Automobiļu nodaļu: Ivars (1975), Andris (1979) un Aigars (1986). Pēc māsas Jadvigas nāves rūpes par bērniem, sevišķi jaunākajiem, uzņēmās viņas māsa Anna Tarvide.
Anna Tarvide 1953. gadā iestājusies Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātē. Pēc augstskolas beigšanas strādāja Rīgas Politehniskā institūta Fizikālās ķīmijas katedrā par laboranti, pasniedzēju un pēc tam par vecāko pasniedzēju (1959–1976). No 1976. līdz 2009. gadam A. Tarvide bija tehnikuma Ķīmijas nodaļas skolotāja, metodiskās apvienības priekšsēdētāja, analītiskās un fizikāli koloidālās ķīmijas laboratorijas vadītāja, kā arī nodaļas vadītāja (1983–1988). Veikts liels un daudzpusīgs metodiskais darbs, izdoti mācību līdzekļi, latviešu valodā pārtulkota J. Vojucko mācību grāmata „Koloīdķīmija” (1966), izstrādātas un izdotas mācību programmas un tematiskie plāni ķīmijas tehnoloģijas specialitātes audzēkņiem. Paralēli mācību metodiskajam darbam A. Tarvide veica arī zinātniski pētniecisko darbu, parādot labas eksperimentatores spējas.
Silikātu tehnoloģijas, celulozes un papīra tehnoloģijas pasniedzējs (1964–1970) Ilgars Grosvalds beidzis Ļeņingradas Industriālo neklātienes institūtu (1957), strādājis Slokas romāncementa rūpnīcā par laboratorijas un tehnisko vadītāju (1951–1957), Rīgas cementa un šīfera rūpnīcas laboratorijas vadītāja vietnieku (1957–1964). Strādājot tehnikumā, bieži organizēja ekskursijas uz silikātu rūpniecības uzņēmumiem, lai iepazīstinātu audzēkņus ar ražošanas procesu. Par I. Grosvaldu viņa audzēkne Inta Bombiza raksta: „Ar cieņu un mīlestību atceros skolotāja plašo redzesloku daudzās zinātņu nozarēs, spēju interesanti, bieži ar labsirdīga humora palīdzību izskaidrot sarežģītas zinātnes problēmas, iejūtīgumu un labestību gan attiecībās ar kolēģiem, gan audzēkņiem.” I. Grosvalds pētījis javu saistvielu tehnoloģiju, zinātnes un tehnikas vēsturi, sarakstījis grāmatas – „No piramīdām līdz dzelzsbetonam” (1964) un „Latvijas dzīļu bagātības” (1970). 1969. gada nogalē ražīgo darbu tehnikumā pārtrauca kāds notikums – viņa meita Sandra Mirušo piemiņas dienā uzdrošinājās aizdedzināt svecīti pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa Rīgas Meža kapos, un I. Grosvalds bija spiests aiziet no darba. I. Grosvalda tālākā darbība noritēja Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātē (no 1970) un Latvijas Ķīmijas vēstures muzejā (no 1975). I. Grosvalds 1993. gadā ieguvis inženierzinātņu doktora grādu.
Rasma Kamala LU Ķīmijas fakultāti beidza 1952. gadā, strādājusi nozares uzņēmumos kā inženiere. No 1964. līdz 1980. gadam strādāja tehnikuma Ķīmijas nodaļā par siltumtehnikas un mehānisko iekārtu skolotāju, kā arī bija grupas audzinātāja.
Anita Vītola LU Ķīmijas fakultāti beidza 1958. gadā un laikā no 1962. līdz 1986. gadam ar labām sekmēm strādāja tehnikuma Ķīmijas nodaļā par organiskās sintēzes un plastmasas ražošanas tehnoloģijas skolotāju un audzinātāju, izpelnoties audzēkņu atzinību.
No 1965. gada septembra līdz 1979. gada janvārim tehnikumā strādāja Kims Možeiko. 1956. gadā beidzis Ļeņingradas Tehnoloģisko institūtu. Bija Ķīmijas nodaļas profesionālo priekšmetu skolotājs un Ķīmijas nodaļas vadītājs (1965–1966). K. Možeiko aktīvi piedalījās tehnikuma sabiedriskajā dzīvē, vadīja audzēkņu lauksaimniecības un celtniecības vienību darbu.
Ārija Ludviga strādāja tehnikumā no 1965. gada 1. septembra līdz 1984. gada jūnijam. Bija Ķīmijas nodaļas profesionālo priekšmetu skolotāja, laboratorijas vadītāja, kā arī grupas audzinātāja. Veica lielu sabiedrisko darbu – bija arodbiedrības vietējās komitejas locekle, kā arī tehnikuma Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības priekšsēdētāja.
Arnolds Hofmanis tehnikumā strādāja no 1964. gada novembra līdz 1979. gada aprīlim. Bija Ķīmijas nodaļas profesionālo priekšmetu skolotājs, mācīja celulozes un papīra ražošanas tehnoloģiju, kā arī bija grupas audzinātājs un laboratorijas vadītājs. Viņš mācījies Olava komercskolā (1936–1941), studējis LVU Ķīmijas fakultātē. Pēc augstskolas beigšanas strādājis dažādos ķīmiskās rūpniecības uzņēmumos par inženieri, Rīgas 51. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā un 47. vidusskolā par skolotāju.
Intai Bombizai (Skūrmanei) tehnikumā ir dziļas saknes. Viņas tēvs Arnolds Skūrmanis 1922. gadā beidza Rīgas Valsts tehnikuma Būvniecības nodaļu. Tehnikumā strādājušas arī Intas tuvas radinieces – Ida Liepiņa un Erna Muraško. 1969. gadā Inta Bombiza beigusi tehnikuma Ķīmijas nodaļu javu saistvielu specialitātē un 1975. gadā absolvējusi RPI Ķīmijas fakultāti. Strādājusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūtā, Rīgas porcelāna rūpnīcā, kā arī Rīgas cementa un šīfera rūpnīcā. Pēc 10 gadiem 1979. gadā Inta Bombiza atgriezās tehnikumā un sāka strādāt par Ķīmijas nodaļas profesionālo priekšmetu skolotāju. 1988. gadā kļuva par Ķīmijas nodaļas vadītāju.
Ziedonis Kārkliņš, Rīgas industriālā politehnikuma Ķīmijas nodaļas papīra un celulozes ražošanas tehnoloģijas specialitātes 1970. gada absolvents, pēc RPI Ķīmijas fakultātes stikla un sitālu ķīmiskās ražošanas tehnoloģijas specialitātes beigšanas strādāja tehnikumā par Ražošanas prakses daļas vadītāju, keramikas darbnīcas vadītāju un ķīmijas tehnoloģijas profesionālo priekšmetu skolotāju (1974–1990). Absolventi viņu atceras kā ļoti prasīgu un stingru skolotāju.
Ar Ķīmijas nodaļu cieši saistīts krievu valodas un literatūras skolotājas Jekaterinas Ložkinas darbs tehnikumā. Pēc studijām Latvijas Valsts universitātē viņa 1958. gadā sāka strādāt tehnikumā, kas kļuva par viņas vienīgo darbavietu. J. Ložkina uzsvēra, ka jauniešu vidū laiks rit ātri un tikai izlaidumā pamani, ka atkal pagājuši četri gadi, tavi bērni izauguši un kļuvuši diplomēti speciālisti. Par grupas audzinātāju J. Ložkina strādājusi tikai Ķīmijas nodaļā. Dzīve tehnikumā esot bijusi ļoti spraiga un daudzpusīga. Skolotāja atceras skaistās darba jubilejas, Baltijas republiku politehnikumu festivālus, ekskursijas. Tagad, pensijā esot un atskatoties uz aizgājušajiem vairāk nekā 30 darba gadiem tehnikumā, J. Ložkina atzīst, ka tehnikums viņai bijis kā otrās mājas.
No 1987. līdz 2009. gadam Ķīmijas nodaļā par laboranti silikātu tehnoloģijas, kā arī analītiskās un fizikālās ķīmijas laboratorijās strādāja Tatjana Kasatkina. Viņa vadīja laboratorijas darbus ķīmijā, analītiskajā ķīmijā un tehniskajā analīzē. T. Kasatkinas vadītās laboratorijas vienmēr bija priekšzīmīgi iekārtotas mācību procesa nodrošināšanai.
Pēc Latvijas valstiskuma atgūšanas no 1991. līdz 2000. gadam Ķīmijas nodaļu vadīja Inta Bombiza.
Neorganisko, organisko, analītisko, fizikālo un koloidālo ķīmiju (1991–2009) mācīja Anna Tarvide, kas vadīja arī Ķīmijas priekšmetu metodisko komisiju.
Matīss Lācis Ķīmijas nodaļas audzēkņiem no 1998. līdz 2009. gadam mācīja automatizācijas pamatus, vadīja diplomprojektu izstrādi.
2003. gadā tehnikumā atgriezās agrākais pasniedzējs Ilgars Grosvalds, kas līdz 2009. gadam mācīja siltumtehniku un mehāniskās iekārtas. Sastādījis metodisko materiālu „Kurināmā degšanas bilances aprēķini” (2006), sarakstījis grāmatas „Ķīmiskās ražošanas attīstība Latvijā” 1. daļu (2008) un 2. daļu (2011). Pievērsies augstākās un vidējās tehniskās izglītības vēsturei Latvijā, publicējot vairākas grāmatas un rakstus.
Kopš 1997. gada 1. septembra nodaļā strādāja Dace Saltā. Ilgus gadus viņa vadīja keramikas pulciņu, kura dalībnieki piedalījušies arī vairākās izstādēs. Audzēkņu veidojumi dāvināti tehnikuma viesiem.
Ilze Zuimača, RVT Ķīmijas nodaļas 1994. gada absolvente, pēc RTU Materiālzinātņu un lietišķās ķīmijas fakultātē iegūtās inženiera kvalifikācijas silikātu un augsttemperatūras materiālu ķīmijā un tehnoloģijā (1999), kā arī pēc inženierzinātņu maģistra grāda ķīmijā iegūšanas (2003) strādājusi AS „Latvijas keramika A” par inženieri tehnologu un laboratorijas vadītāju (2000–2004). Kopš 2005. gada Rīgas Valsts tehnikumā bija profesionālo priekšmetu skolotāja un ražošanas prakses vadītāja. Skolotājas darbu apvienojusi ar darbu Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā (no 2004) un ar Latvijas Pārtikas tehnoloģiju platformas sekretāres pienākumu pildīšanu (no 2007). Aktīvi piedalījusies dažādos nozares ES un ERAF projektos.
Kopš 2009. gada septembra Ķīmijas nodaļā strādā Irina Vdoviča, kura māca neorganisko, organisko, analītisko un fizikāli koloidālo ķīmiju tehnikuma ķīmijas un citu profesiju audzēkņiem.
Tehnikuma Ķīmijas nodaļā tiek sagatavoti ķīmijas tehniķi dažādiem ķīmijas un ar ķīmiju saistītiem ražošanas nozaru uzņēmumiem un laboratorijām. Ķīmijas tehnoloģiju 2014. gadā apgūst 63 izglītojamie, kuri piedalās arī dažādos ārpusstundu pasākumos: Ēnu dienās, izstādē „Skola’’, Lāčplēša dienai veltītā viktorīnā u.c.