Ar 1930. gada 1. septembri Izglītības ministrija Rīgas Valsts tehnikumā atvēra Dzelzceļu ekspluatācijas nodaļu, balstoties uz Arodu skolu direkcijas lūgumu. Nodaļas uzdevums bija sagatavot dzelzceļu ekspluatācijas un komercnozares darbiniekus: kantoristus, svērējus, kasierus, telegrāfistus, staciju priekšnieku palīgus. Šīs specialitātes audzēkņi apguva divos gados (citās tehnikuma nodaļās audzēkņi mācījās četrus, vēlāk piecus gadus).
RVT Dzelzceļu ekspluatācijas nodaļas audzēkņi apguva vācu, krievu, lietuviešu un igauņu valodas, komercrēķināšanu, vispārējo grāmatvedību, preču zinības, dzelzceļu būvi, elektrosignalizāciju, telegrāfijas praksi un noteikumus, ripojošā inventāra konstrukciju, tehniskās ekspluatācijas noteikumus, ripojošā inventāra izmantošanu, tarifus un taksēšanu, staciju rēķinvedību, ekonomiku un dzelzceļu ģeogrāfiju, likumus un administratīvo iekārtu, staciju un dzelzceļa mezglu projektēšanu, darbvedību un korespondences, darba zinātniskās organizācijas estētiku un disciplīnu, higiēnu un pirmo palīdzību nelaimes gadījumos . Bez speciālajiem priekšmetiem visi audzēkņi apguva arī vispārējos mācību priekšmetus: latviešu valodu, vēsturi, algebru, ģeometriju, trigonometriju un fiziku.
Pēc Otrā pasaules kara beigām akūta bija vajadzība atjaunot kara laikā izpostīto infrastruktūru un sagatavot tam nepieciešamo darbaspēku. 1945. gada 9. maijā ar vilces II ranga ģenerāldirektora Vorobjova rīkojumu tika dibināta Rīgas Dzelzceļnieku skola nr. 1; tā darbu uzsāka kādreizējās Rīgas Ebreju amatniecības skolas telpās Abrenes ielā 2.
Audzēkņus mācībām nosūtīja mobilizācijas kārtībā, un skolā mācījās dažādu vecumu audzēkņi. Audzēkņu grupas atradās pastāvīgā meistara uzraudzībā. Meistaru pienākums bija no rīta modināt kopmītnē grupu, aizvest pabrokastot un tad tā nāca strādāt darbnīcā vai arī uz mācību kabinetu. Ja meistaram bija jāaiziet, tad arī grupa ieturēja darba pauzi. Vecākais meistars stingri kontrolēja prakses norisi. Skola nodrošināja audzēkņus ar formas tērpu, kuru bija obligāti jāvalkā. Pēc stundām meistars nostādīja grupu ierindā un aizveda uz kopmītni, kur to nodeva komendantam. Kopmītnē dzīvoja 99% no visiem audzēkņiem.
Pēckara gados mācību darbs noritēja grūtos apstākļos; mācībām nepieciešamos instrumentus audzēkņi izgatavoja paši. No saspridzinātā Daugavas dzelzceļa tilta audzēkņi lauza ārā dzelzs stieņus, lai būtu materiāls darbam, arī vīles kopā ar meistariem izgatavoja paši. Audzēkņi bija valsts apgādībā, saņēma formu un trīsreizēju bezmaksas ēdināšanu skolas ēdnīcā.
Mācību ilgums bija divi gadi. Skolas pastāvēšanas laikā izglītību ieguvuši virpotāji, santehniķi, pavāri, vagonu pavadoņi, bet visvairāk sagatavoti mašīnistu palīgi, remontatslēdznieki, SCB remontatslēdznieki.\
Sabrūkot Padomju savienībai, arī izglītības nozari skāra būtiskas reformas. 1991. gada 13. maijā, apvienojot Rīgas Dzelceļnieku arodvidusskolu un Rīgas Dzelzceļa transporta tehnikumu, izveidojās jauna mācību iestāde – Rīgas Dzelzceļnieku skola. Skolas audzēkņi četros gados ieguva dzelzceļa kustības dienesta tehniķu, automātikas un signalizācijas speciālistu, ceļa dienesta un lokomotīvju saimniecības tehniķu specialitātes, vai trīs gados – ritošā sastāva virpotāju vai atslēdznieka specialitāti.
Ar 2009. gada 1. septembri Rīgas Dzelzceļnieku skola kļuva par Rīgas Valsts tehnikuma struktūrvienību. Līdz ar to dzelzceļa speciālistu apmācība atgriezās savā vēsturiskajā mācību iestādē.
RVT Dzelzceļa nodaļa īsteno izglītības programmu “Dzelzceļa pakalpojumi”; to apgūstot absolventi iegūst Dzelzceļa transporta pārvadājumu organizācijas un kustības drošības tehniķa kvalifikāciju vai arī Dzelzceļa transporta automātikas, telemehānikas un sakaru tehniķa kvalifikāciju. Programmā “Dzelzceļa transports” audzēkņi apgūst Lokomotīvju saimniecības tehniķa vai Sliežu ceļu saimniecības tehniķa kvalifikāciju.