tehnikuma vēstures skolotāja, klases audzinātāja, Mehānikas nodaļas vadītāja, direktora vietniece audzināšanas darbā (1975-1980)
Rasma Cinovska ar vēstures skolotājas diplomu kabatā sāka strādāt tehnikumā 1962. gadā. Viņas pirmie audzēkņi bija tā dēvēto „kūdrinieku”, kūdras ieguves speciālistu, 3. kurss (1. un 2. kursā viņu audzinātājs bija militāras mācības skolotājs Jānis Zvirbulis). Gāja jautri, atceras Rasma, jo jaunieši viņu uzskatījuši par savējo, savu biedru. Audzināmie bijuši arī ķīmiķi – „plastmasnieki”.
1973. gadā R. Cinovsku paaugstināja amatā – vispirms par Mehānikas nodaļas vadītāju, bet no 1975. līdz 1980. gadam viņa bija direktora vietniece audzināšanas darbā. Visu vajadzējis veikt pašai, jo sekretāres nebija. Līdztekus to gadu režīma uzspiestajiem pasākumiem R. Cinovska centās meklēt plašākas iespējas organizēt māksliniecisko pašdarbību, rīkot saturīgus atpūtas vakarus – „Zilās uguntiņas”, iepazīšanos ar interesantiem, radošiem cilvēkiem – aktieriem, žurnālistiem, zinātniekiem. Šie pasākumi tika iecerēti un rīkoti, cieši sadarbojoties ar grupu audzinātājiem un nodaļu vadītājiem. Talkā nāca Livars Jankovskis, Erna Muraško un Biruta Kļaviņa – it īpaši Baltijas republiku festivālu organizējot. Saņemta audzēkņu atsaucība, taču daudz pūļu un diplomātijas prasījusi šo pasākumu saskaņošana ar vadošām partijas instancēm, „augstām iestādēm”, kuras kontrolēja un uzmanīja katru tehnikuma soli.
Kādu laiku strādājusi Pārtikas rūpniecības tehnikumā, R. Cinovska 1986. gadā atgriezās tehnikumā kā skolotāja, audzinātāja visburvīgākajiem audzēkņiem – birojniekiem, savā ziņā arī priekšniece – organizējusi metodisko darbu. Viņas pienākumos ietilpa arī tehnikuma perspektīvo un gadu plānu, kā arī gada pārskatu izstrādes koordinācija. No 2006. līdz 2009. gadam vadīja Sekretariāta un biroja nodaļas darbu, kā arī veica četru grupu audzinātājas pienākumus. Nodaļā toreiz bija astoņas grupas, tajā skaitā arī maksas grupas. Šīs specialitātes audzēknes bijušas ļoti aktīvas sabiedriskajā dzīvē, tehnikumu pasākumu organizēšanā, dziedājušas korī, ansamblī, piedalījušās jauniešu teātrī.
R. Cinovska joprojām ir savējo – tehnikumiešu – vidū, strādā skolas muzejā, pēta tehnikuma vēsturi, aktīvi piedalās tehnikuma dzīvē.